Kopā ar jauno 2023./2024.gada sezonu atgriežas arī Ondreja Balvina Eirokausa emuāri! Īpaši jums izveidojām versiju arī latviešu valodā. Sekojiet līdzi visam, kas notiek Rīgā kopā ar Ondreju un viņa uzticamo suni Čārliju, kamēr “Prometey” cenšas kļūt par pirmo Ukrainas komandu, kas uzvarējusi Eirokausā!

Sveiki atkal! Šis ir Ondrejs Balvins no “Prometey”, sākam baltu lapu jaunajā BKT Eirokausa sezonā pēc pusfināla sasniegšanas pirms sešiem mēnešiem. Vai tas padara mūs par vienu no šīs sezonas favorīt komandām? Neesmu par to pārliecināts, ka varu spriest par to. Zinu tikai to, ka mēs vēlētos turpināt tā, kā spēlējām pagājušajā gadā. Noteikti vēlamies cīnīties par pirmo vietu.

Mēs vēlamies turpināt iepriekšējā sezonā iesākto. Domāju, šosezon esam labāka trīspunktu metienu komanda. Pagājušajā gadā, manuprāt, trīspunktu metieni bija viena no mūsu vājajām vietām. Šobrīd mums ir daudz jaunu spēlētāju, kas ir lieliski “šāvēji”. Cerams, ka tas būs viens no aspektiem, kurā mēs būtiski uzlabosim savu sniegumu.  

Šī man bija gara vasara, jo “Prometey” bija viena no pirmajām komandām, kas pabeidza 2022./2023.gada sezonu. Personīgi tā bija sava veida interesanta vasara. Lūdzu atļauju “Prometey” vasarā spēlēt citur, jo negribēju četrus mēnešus garu pārtraukumu. Man nekad mūžā nav bijis tik daudz brīva laika! Es vienmēr spēlēju kopā ar izlasi vai darījis ko citu. Parasti bija divas vai trīs nedēļas brīvas, man ar to pietiek.

Šoreiz man pirmo reizi mūžā bija brīvi četri mēneši. Es nezināju, ko ar sevi iesākt, tāpēc mans aģents nāca klajā ar šo interesanto ideju. Viņš teica: "Ei, Ķīnā ir vasaras līga, kura ilgst divus mēnešus. Varēsi nopelnīt papildus naudu un tā būs jauna, interesanta pieredze." Veicu pārrunas ar “Prometey”.Viņiem nebija iebildumu, tāpēc es pavadīju vasaru, spēlējot basketbolu Ķīnā.

Man bija bijusi pieredze, spēlējot Japānā, tāpēc tas nebija tik liels kultūršoks. Tomēr tāpat bija vairāki amizanti brīži. Viena no smieklīgākajām lietām, es dzīvoju pilsētā ar astoņiem miljoniem iedzīvotāju. Kad vietējiem jautāju par pilsētu, viņi man teica: “Šī ir maza pilsēta”. Es paskatījos uz viņiem un atbildēju: "Visā manā valstī ir kādi 10,5 miljoni cilvēku. Jūs vēlaties man pateikt, ka pilsēta ar astoņiem miljoniem iedzīvotāju ir maza?" Tas likās smieklīgi.

Būt baltam un garam tur arī bija interesanti – visi skatījās uz mani. Es esmu pieradis, ka cilvēki uz mani skatās mana auguma dēļ, bet Ķīnā bija jocīgāk. Es vienreiz gandrīz izraisīju avāriju. Nedaudz lija lietus un šis viens puisis, skatoties uz mani, paslīdēja uz motocikla. Viņi Ķīnā neredz daudz puišu, kas izskatītos kā es.

Pagājušajā sezonā es jums nepastāstīju, ka man ir suns. Viņu sauc Čārlijs. Viņš ir liela daļa no manas dzīves. Man pat uz apakšdelma ir viņam veltīts tetovējums! Patiesībā tas ir smieklīgi, domāju, ka arī viņš izbauda šo basketbola dzīvi. Nav viegli, īpaši sākumā nebija, bet es vienmēr atrodu veidus, kā par viņu parūpēties. Šī ir bijusi laba pieredze.

Var būt bijusi slikta spēle vai laba spēle, kad es atnāku mājās, viņam ir vienalga, kā es spēlēju. Viņš vienkārši nāk pie manis un atnes man kādu rotaļlietu ar kuru vēlas spēlēties. Šis pilnībā novērš manu prātu no basketbola. Ir patiešām patīkami, ka viņš ir blakus. Mēs kopā esam jau deviņus gadus, kopš mana ceturtā gada Seviļā.

Čārlijs ir plakanspalvainais retrīvers, vairāk vai mazāk līdzīgs zeltainajam retrīveram. Ceļot ar viņu ir interesanti. Viņš mani aizved uz vietām, kuras es nekad nebūtu pats apmeklējis. Piemēram, kad es dzīvoju Grankanārijā, pēc pirmās sezonas man bija sava mašīna. Viens no draugiem man to atveda. Tāpēc man bija jābrauc ar prāmi no Grankanārijas uz Kadisu un pēc tam 20-25 stundas jābrauc atpakaļ uz Čehiju. Tā bija interesanta pieredze. Es būtu varējis lidot, bet, ja ir iespēja aizbraukt uz kādu vietu, es dodu priekšroku baraukšanai. Tā Čārlijam ir mazāk stresa.

Runājot par ceļošanu, mēs šosezon dosimies uz vairākām lielām pilsētām. Būs interesentāk nekā pagājušajā gadā. Es nesaku, ka esam ceļojuši uz sliktām pilsētām, bet, izņemot Barselonu, mēs īsti nebijām nevienā lielajā pilsētā. Savukārt šogad brauksim uz daudzām: Parīzi, Londonu, Viļņu, Ļubļanu, Venēciju, Stambulu, Barselonu. Būs arī labi lidojumumu savienojumi. Atceros mūsu braucienu uz Brešu iepriekšējā sezonā. Pirms spēles mums bija jāceļo 15 līdz 16 stundas, un mēs zaudējām. Tāpēc man patīk spēlēt lielākās pilsētās, jo tur ir labāki lidojumu savienojumi.

Esmu bijis visās iepriekš nosauktajās pilsētās. Bērnībā es biju Londonā ar savu skolu, šo ceļojumu gan īpaši daudz neatceros. Man nebūs daudz laika šīs pilsētas apskatīt, bet tagad es tās redzēšu no cita skata. Dažas reizes esmu bijis Parīzē ar savu bijušo draudzeni. Tā ir romantiska pilsēta, to vajag apmeklēt kopā ar savu otro pusīti. Es ļoti priecājos, ka atkal varēšu redzēt šīs pilsētas. Redzēšu tās citos gadalaikos, jo parasti uz šīm vietām dodos vasarā.  Tā būs forša pieredze!

Sākas jauna Eirokausa sezona, taču mani personīgie mērķi paliek nemainīgi. Šobrīd es neesmu jauns puisis, kurš dzenas pēc lieliem statistikas rādītājiem, lai atrastu labāku komandu vai tamlīdzīgi. Esmu patiešām lieliskā vietā, lieliskā komandā ar lielu potenciālu, tāpēc mani mērķi vairāk par visu ir saistīti ar komandas spēli. Vēlos turpināt to, ko paveicām pagājušajā sezonā. Vairāk par jebkuru personīgo mērķ, es ceru, ka varēsim spēlēt Eirokausa finālā.

Esmu pārliecināts, ka uz spēlēm nāks arvien vairāk cilvēku. Pagājušajā sezonā mūsu klubs pielika lielas pūles, lai līdzjutēji nāktu uz arēnu. Sezonas beigās tas sāka atmaksāties. Arī mūsu prezidents paveica apbrīnojamu darbu, atvedot līdzjutēju pilnus autobusus no Ukrainas, tāpēc mums bija atbalsts. Tas tikai parāda, ka “Prometey” cenšas izdarīt kaut ko īpašu ne tikai sportā, bet arī Ukrainas līdzjutēju labā. Ja turpināsim strādāt pareizajā virzienā, mums visiem, notiks labas lietas!